Elvijs: Pavasara sākumā pamēģināšu iekāpt atpakaļ blakusvāģī

Article in english here

15. aprīlis. Parasta sacensību diena. Līdz brīdim, kad trasē plīvo dzeltenie karogi. Ir cietusi ekipāža ar otro numuru. Valentīns Žirū un Elvijs Mucenieks. Sekas - Elvijam lauztas piecas ribas un muguras skriemelis. Ir pagājuši 7 mēneši kopš dienas, kas laupīja Elvijam cerību kļūt par 2018. gada Pasaules blakusvāģu čempionu.


Pirms 6 mēnešiem, guļot gultā, Elvijs teica, ka ar blakusvāģu sportu viņš vairs nodarboties nevēlās. Lēmums loģisks, bet viņa tuvākie zināja, ka tas ir tikai pirmā mirkļa iespaids un, ka pavisam drīz jau viņš dziedās citu dziesmu. Tika pārciestas operācijas un neizmērojamas sāpes, lai tiktu atpakaļ uz kājām un spētu atkal staigāt. Dzelzs vīrs. Pagāja mēneši un Elvija tuvinieki jau vairs nespēja noturēt viņu mājās, slepus Elvijs bija sēdies pie blakusvāģa stūres. Lai arī šobrīd priekšā vēl joprojām ir ilgs atveseļošanās process, Elvija progress ir ievērojams un skats uz nākotni - pozitīvs.

Ir pagājuši gandrīz 7 mēneši kopš neveiksmīgā kritiena Spānijā. Kā šobrīd jūties?

- Nu jau ka divus mēnešus esmu atpakaļ savā darba vietā un ierastajā darba ritmā. Ir jūtams diskomforts muguras apakšdaļā, kad jālokās, jo darbā to sanāk darīt ļoti daudz. Bet ar to samierinos un mēģinu strādāt savādāk. Veselība pamazām atgriežas un tiešam jūtu, ka esmu uz pareizā ceļa.

Kā norit atveseļošanās process?

- Atveselošanās laiks pats par sevi ir diezgan ilgs, ja skaita mēnešus. Patreiz varu darīt gandrīz visu, izņemot veikt ļoti asas kustības. Bieži sazinos ar savu fizioterapeiti Līgu Šmiti, kura man pastāsta lietas kas jāizdara. Viņā ļoti uzmanīgi klausos un kopā esam panākuši ļoti lielu progresu. Mana ikdiena sastāv no došanās uz darbu no rītiem, vakarā uz fitnesa zāli, lai strādātu ar sevi, bet brīvdienas pavadu svaigā gaisā uz velosipēda.

Aprīļa beigās pārcieti operāciju, kuras laikā mugurā tika ievietotas 6 skrūves. Kā tas ietekmē Tavu ikdienu?

- Operācijas laikā mugurā tika saskrūvēti trīs apakšējie muguras skriemeļi, kuri ķermenī ir viskustīgākie. Patreiz dakteri izsakās ļoti pozitīvi un ķermeņa atjaunošanās ātrums pēc operācijas esot pārsteidzošs. Dakteris prognozēja, ka darbā varēšu atgriezties tikai pēc 6 mēnešiem, bet jau divus mēnešus strādāju ierastajā režīmā – 9 stundas dienā. Operācijai sekas visvairāk izjūtu ar kreiso kāju. Tā ir krietni vājāka un citreiz mēdz pazust no pamatnes, bet progress ir jūtams, kas ir galvenais.      

Kādas bija sajūtas, sezonai sekot līdzi otrpus trasei?

- Pēc traumas biju skatīties tikai divus posmus – Cēsīs un Beļģijā. Ja godīgi, nebija grūti vērot sacensības no malas, jo tad vēl nebiju vēl gatavs domār par sktīvu sportu. Tajā mirklī izvērtēju savu laiku un iespējas, tāpēc izbaudīju vasaru Latvijā kopā ar sievu, ģimeni un draugiem.            

 Kā vērtē čempionu Vanlučena/Bogārta sniegumu šosezon?

- Čempions ir jauns un azartisks. Viņi šogad bija ātrākie un stabilākie – gan tehniski, gan morāli. Pelnīta uzvara. Lai gan līdz manai traumai viņi tā arī nepabrauca man pa priekšu. (smejas) Arī Hermanss ir labs talants un līdzbraucējs Musē deva lielu pienesumu izaugsmei. Ar viņiem noteikti būs jārēķinās nākotnē pārējiem konkurentiem.

Kādi ir nākotnes plāni?

- Plāns ir viens – atveseļoties tik labi, cik vien varu. Pavasara sākumā pamēģināšu iekāpt atpakaļ blakusvāģī un uzbraukt kādu treniņu. Ja jutīšu, ka varu, tad domāšu tālāk, bet šobrīd koncentrējos tikai un vienīgi uz saviem treniņiem, lai varētu pilnvērtīgi dzīvot. Bet šobrīd tiešām izskatās, ka esam uz pareizā ceļa, lai viss sanāktu un izdotos.          

 Lielākā atziņa pēc visa pārdzīvotā?

- Uzticies tikai saviem tuvajiem. Pirms kārtot sezonas plānu, pārliecināties, ka viss ir sakārtots tā, lai būtu drošības garantija, ja notiek nelaime. Manā gadījumā gribu mācīties no mazām kļūdām saistībā ar papīriem. Šajā nelaimē nevainoju nevienu, jo tāds ir sports un tajā ir risks, kuram sevi pakļauju. Ja kādreiz atgriezīšos sacensībās, tad būs lietas, ko noteikti darīšu savādāk.

 

Vēl ir pāragri spriest par Elvija nākotni saistībā ar blakusvāģiem, bet skaidrs ir viens - par 2019. gada čempiona titulu Elvijs necīnīsies. Negadījums salauza tikai Elvija kaulus, bet ne cīņassparu un mīlestību pret šo sportu. Turpināsim sekot līdzi Elvija gaitām un Jūs informēt!

06.11.2018
Atbalstītāji